@beajonite: ☕️ Šodienas Kafijas pauzē – par radīto haosu izglītības sistēmā īsi pirms 1. septembra. Eksāmenu sliekšņi, vērtēšanas kārtība, jauns dabaszinību eksāmens un vēl citas izmaiņas – viss vienlaikus, pēdējā brīdī, un joprojām bez skaidrības skolēniem, vecākiem un skolotājiem. Vienmēr ir, ko uzlabot. Taču to var darīt arī bez sasteigtiem eksperimentiem ar mūsu skolēniem un skolotājiem.

plīp plāp paula :

Kā cilvēks, kurš tikko ir pabeidzis vispārējās izglītības posmu, uzskatu, ka, lai risinātu šīs problēmas, ir pēc iespējas vairāk jāatgriežas pie sistēmas, kas bija pirms skola2030. Ir jāatgriež diagnostikas darbi 3. un 6. klasē, lai saprastu, vai bērni ir apguvuši saturu vai nē, eksāmenu barjera ir jāpaceļ, jo tie 10%-20% ir vienkārši apkaunojums, kad skatās klasiskajā 10 baļļu sistēmā. Tomēr ir jāatgriež iespēja labot darbus, protams ne visus, jo saprotu kāds slogs tas ir uz skolotāju, un ka daudzi izmanto šo iespēju, lai paceltu 7 uz 9, bet ir jāļauj skolēniem labot 1 atzīmē katrā priekšmetā, lai būtu šī garantija, ka ja tiešām iegūta nesekmīga atzīme, to vēl var labot.

Emkix🪽✨ :

šogad uzsākšu 9.klasi,skatoties to haosu kas notiek paliek bail

Buzz_lab :

Man šķiet, ka te tiek sajaukts cēlonis ar sekām. Zemi eksāmenu rezultāti nenozīmē, ka bērni pēkšņi ir kļuvuši slinkāki. Tie drīzāk parāda pašas izglītības sistēmas problēmas - trūkst skolotāju, esošie ir pārslogoti, bērnu kļūst arvien mazāk, skolas slēdz un apvieno, un izglītības kvalitāte dažādās skolās ir ļoti nevienmērīga. Bet beigās atbildību par to visu ir ļoti ērti uzlikt 15-16 gadus vecam bērnam: “vajadzēja vairāk mācīties”. Man arī šķiet dīvaini pie pašreizējās demogrāfijas 9. klases eksāmenus faktiski padarīt par atlases filtru uz 10. klasi un radīt bērnam sajūtu, ka tas ir gandrīz kā iestājeksāmens universitātē. Ja skolas būtu pārpildītas un par katru vietu būtu milzīga konkurence, šādu pieeju vēl varētu saprast. Bet laikā, kad skolēnu kļūst mazāk un skolas tiek apvienotas vai slēgtas, mēs mākslīgi radām stresu un nestabilitāti, nevis risinām īsto jautājumu - kāpēc bērns pēc deviņiem gadiem skolā vispār nav saņēmis tādu izglītību, lai šo eksāmenu normāli nokārtotu? Teikt “es savā laikā mācījos un nokārtoju” ir ļoti vienkārši. Daudz grūtāk ir paskatīties, vai šodienas bērnam vispār tiek nodrošināti tādi paši apstākļi. Rezultāti ir sekas. Par cēloņiem kaut kā runāt negribas.

ragana :

eksāmeniem nevajadzētu būt tik svarīgiem, ja bērns tā kā Jūs sakiet var eksāmenu "atsēdēt" tas nozīmē ka viņš to ir pelnījis, jo viņš ir ticis līdz 9. klasei. Ja skolēnam ļauj likt eksāmenu ar zināšanām zem 15% tad tā reāli ir skolotāju vaina jo to bērnu nedrīkstēja nemaz pārcelt uz 9. klasi ja viņš neko neprot. Tas ka mēs gala eksāmenus uzskatām par svarīgākiem nekā ikdienas sniegumu mācību stundās ir pavisam ačgārni.

Laikamkrumins🫰🏽🥹👅🙄⁷ :

pilnigu piekritu ja pat pati esmu skolniece.🫠

💎Liesma💎 :

Kādas muļķības,tie kuri mācījās ļoti labi,tāpat arī mācīsies.Iespēja ir jādod labot noteikt,i vienu reizi skolēnam.

🦋🌸🐞I_love_Me_and_Me🐞🌸🦋 :

Mulķības! Eksāmens nav motivācija! Tie, kuri mācās, arī turpinās. ļoti labs priekšlikums mi istrei!

laurissaksons :

visi ministri ta dara, aiziet un atsēž darba.

_chuuini :

"Atzīme nav galamērķis". Ir gan. Neviens negaida no bērna zināšanas bez atzīmes, ne mājās, ne pieņemot viņu augstskolā. Pat skolā gaida no bērna atzīmi.

A. Arseniuss S. 🇱🇻 :

Kāpēc vispār ministri par to spiež? Šis nav jādeleģē jomas speciālistiem?

Abishevs :

Es domāju, ka nokārtošanas slieksni 9. klases eksāmeniem varētu noņemt tikai tādā gadījumā, ja Latvijā beidzot ieviesīs obligātu vidējo izglītību. (Apšaubu ka šis notiks, ņemot vērā, ka ir vesela grupiņa kandidātu saeimā kuri ir tikuši tikai līdz pamatizglītībai.) Summatīvos darbus būtu jāļauj labot, 1 darbs katrā priekšmetā ir optimālākais variants, tādēļ ka jebkurā gadījumā gan skolotāji, gan skolēni cenšas (un arī atrod!) kruķus sistēmā ar kuriem de facto iznāk labot šos nelabojamos summatīvos darbus. Ieviešot iespēju labot summatīvo darbu samazinās spriedzi un slogu uz skolēniem, kuri ir īpaši jutīgi pret saviem sasniegumiem, vai arī palīdzēs tajos gadījumos, kur vidējai atzīmei trūkst daži punkti līdz, piemēram, budžetam.

Solo#maddance :

Manuprāt, labs kompromiss būtu atļaut skolēniem labot 1 atzīmi katrā priekšmetā. Nevar aizmirst, ka skolēni šobrīd mācās sistēmā, kas galvenokārt veidota uz "ātrās atmiņas", nevis zināšanu saglabāšanas principa. Spēja labot kaut vai vienu atzīmi var likt skolēnam mācīties cītīgāk, lai iegūtu labāku rezultātu. Ja mūsu izglītības sistēma kādreiz tiks pārveidota, lai labāk motivētu un apmācītu skolēnus, tad arī būs pienācīgi pieprasīt šo pārbaudes darbu labošanas iespējas pazušanu.

ievelniece :

Par dabaszinību eksāmenu - jau 2 gadus 9. klasēs ir starpdisciplinārais monitoringa darbs, kur daļa bija veltīts tieši dabaszinībām. Jau sākumā tika minēts, ka briest eksāmens dabaszinātnēs 9. klasei.

👾 :

Es uzskatu, ka 9. klasē nevajadzētu ieviest obligātu dabaszinību eksāmenu jeb monitoringa darbu, jo šāda prasība nav pietiekami pārdomāta un tās ieviešanai būtu nepieciešams daudz rūpīgāks sagatavošanās process. Pirmkārt, rodas jautājums, vai skolotāji ir pietiekami sagatavoti, lai skolēnus kvalitatīvi sagatavotu eksāmenam, kurā vienkopus tiek pārbaudītas zināšanas četrās dažādās jomās – ķīmijā, bioloģijā, fizikā un ģeogrāfijā. Otrkārt, nav pietiekami daudz iepriekšēju eksāmenu materiālu un paraugu, pēc kuriem skolēni varētu saprast prasības un mērķtiecīgi sagatavoties pārbaudījumam. Tas nozīmē, ka skolēniem tiek izvirzītas jaunas prasības, taču nav nodrošināti pietiekami skaidri un pārbaudīti līdzekļi, ar kuriem šīm prasībām sagatavoties. Turklāt jāņem vērā arī skolēnu emocionālā un fiziskā slodze. Jau tā 9. klasē ir vairāki nozīmīgi pārbaudījumi, un vēl viena eksāmena pievienošana var radīt papildu stresu, nevis veicināt kvalitatīvāku mācīšanos. Ir svarīgi atcerēties, ka iepriekšējām paaudzēm šāda obligāta dabaszinību eksāmena nebija, tomēr cilvēki, kuri šodien pieņem lēmumus izglītības jomā, paši ir izauguši, ieguvuši izglītību un spējuši veidot veiksmīgu dzīvi arī bez šāda pārbaudījuma. Tāpēc pirms jauna eksāmena ieviešanas būtu nepieciešams skaidri pamatot, kādu konkrētu problēmu tas atrisinās un vai ieguvums patiešām būs lielāks par papildu stresu, slodzi un neskaidrību, ko tas rada skolēniem un skolotājiem. Izglītības kvalitāti nevajadzētu mērīt tikai ar eksāmenu skaitu – daudz svarīgāk ir nodrošināt, lai skolēni patiešām iegūst izpratni un praktiski izmantojamas zināšanas.

jurcis :

paligskolā

womenless :

man nepatik tas jaunais bio exsamens jo man pus gadu nebija kimijas skolotajs un man visu gadu nebija bio skolotajs bet ta visparigi tas baigi neko nemainis jo skolas tapat skatisies uz taviem exsamena rezultatiem un un tapat ka derbi mekles darbiniekus ar apmacibe specifiska joma

ArtūrsH :

Tad jau mans trešklasnieks var droši gadu sēdēt mājās, jo šobrīd mums izglītības sistēmas vienkārši nav.

️ :

Sifu Datze :

Manuprāt eksāmeni ir jāsastāda tā, lai pamatskolā 4 varētu dabūt ar 6. klases vielas zināšanām. Vidusskolā - 4 ar 9. klases zināšanām.

~ :

domāju ka vairāk izkritīs dabaszinības eksāmenā nekā matemātikas

L :

Nejau bērni ir vainīgi, bet izglītības sistēma.Ja klasē ir 30+ skolēni, skolotāji kas pārguruši, un nav vēlmes neko iemācīt, tad nevajag te vainot bērnus. Vajag sakārtot problēmu sakni. Vērtēšana eksāmenos arī ir jāmaina, nedrīkst būt tā ka 1% nosaka tavu nākotni. 9. klasē tas galīgi nav vajadzīgs. Vismaz ne tādā vērtēšanas skalā. 🤦🏼‍♀️Visa tā skriešana cauri tēmām kas puse ir liekas,un vienalga bērni tiek līdzi vai nē, tā nav nekāda mācīšana. Tas ir murgs kas šobrīd darās.

Blacksheepcanjump✅ :

valentinaauza2 :

Ko jūs ieteiksiet tiem 800 jauniešiem, kuri nav nokārtojuši 1 esāmenu un nav saņēmuši apliecību. Viņi nevar nekur turpināt mācības. Klīst pa ielām bezdrbībā un darīt palidnības.

Laura :

Jo lohatronu skaits ir tā pieaudzis, ka nav citu variantu. Un tas ir fakts (no pieredzes augstākās izglītības iestādē). Kur viņus likt? Un sistēmai nav, kur viņus likt. Tāpēc arī sēdēt mācēt - jau ok