🚨 NAUDA + SAKARI = VARA? VAI LATVIJAS POLITIKA KĻŪST PAR ĢIMEŅU BIZNESU? Manuprāt, viena no lielākajām Latvijas politikas problēmām ir ļoti vienkārša — nauda un sakari politikā dažreiz nozīmē vairāk nekā profesionālisms, idejas un reāli padarīts darbs. Mūsu vēlēšanu sistēmā mēs vispirms balsojam par partijas sarakstu. Jā, vēlētājs var konkrētam kandidātam pielikt “+” vai viņu svītrot, taču cilvēkus, kuri vispār nonāk uz vēlēšanu zīmes, vispirms izvēlas pašas partijas. Un pēc tam rodas situācija, kad daudzi cilvēki balso par pirmo vai otro numuru, par partijas līderi vai vienkārši par partijas zīmolu, bet pēc vēlēšanām pat nezina, kas vēl kopā ar viņu ir nonācis parlamentā vai pašvaldībā. Paskatīsimies uz Latvijas politiskajām ģimenēm. 🟩 AINĀRS ŠLESERS → RIČARDS ŠLESERS Ainārs Šlesers un viņa dēls Ričards Šlesers abi tika ievēlēti 14. Saeimā no LPV. Turklāt tagad arī Aināra Šlesera otrs dēls Edvards Šlesers ir Rīgas domes deputāts. 🟩 VILIS KRIŠTOPANS → KRISTAPS KRIŠTOPANS Bijušais premjers Vilis Krištopans un viņa dēls Kristaps Krištopans abi tika ievēlēti 14. Saeimā no LPV. 🟩 ALEKSANDRS BARTAŠEVIČS → VLADISLAVS BARTAŠEVIČS Aleksandrs Bartaševičs daudzus gadus bijis Latvijas politikā un vadījis Rēzekni. Viņa dēls Vladislavs Bartaševičs 2025. gadā tika ievēlēts Rīgas domē no LPV saraksta. 🟩 ALFRĒDS RUBIKS → ARTŪRS RUBIKS UN RAIMONDS RUBIKS Alfrēda Rubika abi dēli Artūrs un Raimonds Rubiki arī nonāca Latvijas politikā un Saeimā. 🟩 STAŅISLAVS ŠĶESTERS → ARTŪRS ŠĶESTERS Šeit situācija ir īpaši interesanta — pēc tam, kad Staņislavs Šķesters nolika Rēzeknes novada domes deputāta mandātu, domē sāka strādāt viņa dēls Artūrs Šķesters. 🟩 JURIS BOJĀRS → GUNDARS BOJĀRS Juris Bojārs bija Augstākās padomes deputāts un viens no sociāldemokrātu līderiem. Viņa dēls Gundars Bojārs kļuva par Saeimas deputātu un vēlāk par Rīgas mēru. 🟩 IVANS KLEMENTJEVS → JEFIMIJS KLEMENTJEVS Arī šajā ģimenē politikā nonākuši vairāki radinieki — gan Ivans Klementjevs, gan viņa brālis Jefimijs Klementjevs ir bijuši Saeimas deputāti. ⸻ 💰 UN TAGAD PAR NAUDU DAUGAVPILĪ Manuprāt, Andreja Elksniņa vēlēšanu panākumus nevar vērtēt atrauti no milzīgās informatīvās priekšrocības, kāda pilsētas vadībai bija gadiem ilgi. Re:Baltica, balstoties uz pašas Daugavpils domes sniegto informāciju, konstatēja, ka šī domes sasaukuma laikā medijiem par pozitīvu publicitāti bija samaksāti: 594 000 EIRO Lielākā daļa šīs naudas nonākusi vietējos medijos. Un salīdzinājumam — paša Elksniņa vadītā “Sarauj, Latgale!” oficiāli deklarētie 2025. gada vēlēšanu kampaņas izdevumi bija 53 861,03 eiro. Svarīgi nejaukt šīs lietas: 594 000 € nav partijas oficiālie priekšvēlēšanu izdevumi. Tie ir pašvaldības tēriņi mediju publicitātei šī sasaukuma laikā. Bet man kā nodokļu maksātājam rodas ļoti vienkāršs jautājums: VAI POLITIĶIM, KURA VADĪTĀ PAŠVALDĪBA GADIEM PAR SIMTIEM TŪKSTOŠU EIRO PĒRK PUBLICITĀTI MEDIJOS, VĒLĒŠANĀS NERODAS MILZĪGA PRIEKŠROCĪBA? Un šeit, manuprāt, ir Latvijas politikas lielā problēma. Ja, lai kļūtu politiski redzams, ir vajadzīga nauda, mediju ietekme, pazīstams uzvārds vai pareizie sakari, tad kur paliek parasts profesionāls cilvēks, kuram nav ne politiskas ģimenes, ne simtiem tūkstošu, ne savas informatīvās mašīnas? Un vēl viens jautājums. Ja politikā tiek ieguldīti milzīgi resursi, sabiedrībai ir tiesības ļoti uzmanīgi skatīties, kā pēc vēlēšanām tiek dalīta publiskā nauda, iepirkumi, amati un līgumi. Es neapgalvoju, ka kāds no šeit nosauktajiem cilvēkiem ir nozadzis naudu tikai tāpēc, ka ir politiķis vai politiķa radinieks. Korupcija un zādzība ir jāpierāda ar faktiem. Bet sistēma, kurā vienlaikus koncentrējas: NAUDA + MEDIJU IETEKME + PARTIJU VARA + POLITISKĀS ĢIMENES manuprāt, ir ļoti bīstama demokrātijai. 🇱🇻 POLITIKAI NAV JĀBŪT MANTOJAMAM ĢIMENES BIZNESAM. Un vēlētājam ir jāzina ne tikai partijas pirmais numurs, bet katrs cilvēks, kuru ar savu balsi viņš palīdz ievest Saeimā vai pašvaldībā. #latvija #viedoklis #politika - @arturs.burinskis